mantojumā esmu saņēmusi Rundāles pili, bet tā atrodas Elejas muižas parkā. es klejoju pa daudzajām telpām, nespējot atrast savu istabu. ar mani visur kopā ir kāda jauna galma meitene. jādomā, kā lai notur pili pie dzīvības, būs jārīko dažādi pasākumi - leģendu naktis, kāzas, balles un tml., lai gūtu ienākumus un spētu pili apsaimniekot. paejam garām kādam ekskursantu pūlim, viņi nezina, ka esmu pils saimniece, neviens vēl nezin un es nesaprotu, kā lai to dara zināmu. pils sākumā ir veikaliņš, pārdevēja pret mani izturas rupji un es viņai spāņu valodā paziņoju, kas esmu patiesībā un viņai būs lielas nepatikšanas, kad tas nāks gaismā.
parka mala, augstie koki, pils vidū kāpnes.

šķiet, mani ietekmējusi "Rebeka". Arī tajā sieviete maldās pa lielo grezno māju, kamēr atklāj Rebekas kulta vietu. drausmīgi kaitinošs naivums, nepanesama kautrība un pakļāvība. es ceru, ka, laikam ejot, tas mainīsies, man derdzas šādi vājuma pilni sieviešu tēli. tajā pašā laikā uz šāda balta fona ļoti labi redzama sabiedrības puve.

Elejas muižas pilī man bijis vēl viens sapnis. tajā maldījos pa pazemes kapenēm. lieli kaļķakmens gabali kā piramīdas iekšienē. ejas sašaurinājās tā, ka pilnā augumā vairs nevarēju iztaisnoties.

p. s. izrādās, vībotni var arī pīpēt..

"Out of the Corner" ir spilgts piemērs tam, kāpēc es mīlu [no krievu valodas, nepareiz!] biogrāfijas. Dance me dirty Baby OOOOoOH BAAaAAAAAABYYYYYY!

vācu šķūni līdz krēslai un jau tā pagrūti redzēt kas ir kas (tajā nodalījumā nav elektrības). vienā brīdī skatos, kas tas ir kas man rokā? kāds sažuvis kāposts vai kālis? nē nē. tā ir sažuvusi kaķa galva. viena auss vēl saglabājusies, acs melna, žokli jau var redzēt cauri papīram līdzīgajai ādai. trūkst otra žokļa puse.
tajā brīdī Virdžīnija Vulfa manā kabatā stāsta "sun dial registers the hour in it's usual cryptic way. one's mind begins tossing up a question or two. idly, vanely about this sane (?) life life, what art though? light or darkness? .. let's ask of the starling, what he may think."
šis is jau trešais kaķis, kuru savas dzīves laikā šajā šķūnī esmu atradusi. vienreiz arī ezi, kurš pavasarī vairs nemodās, tā sakaltušo līķi bija jākasa nost no flīzes.

vēlāk atradās arī otra žokļa puse.


šī ir jau trešā diena, kuru pavadu šķūnī. sapinkojušies mati, izauguši ilkņi, pārvietojos pa sienām graaaa! like the weapons of past century, we too would become absolite.

"Reizēm lords (Bairons) apgūlās abatijas virtuvē uz akmens grīdas un kavēja laiku, rīkodams uz sava ķermeņa circeņu skriešanas sacīkstes, pie tam gausākos iepēra ar salmiņu. Sulaiņi apgalvoja, ka circeņi pazinuši savu kungu un viņam klausījuši."

man jau bija aizdomas, ka dažas mušas, odi, zirnekļi un lapsenes te mani atpazīst. sienāža mazulis.

"pēc milorda nāves tie Ņūstidu atstāja tādos pulkos, ka priekšnams metās gluži melns un ejot vajadzēja tos simtiem samīt... jā, circeņi bija zaudējuši savu kungu, dīvaino, dēmonisko burvi, kas tos dresēja un pēra.."

vēl lords izcirta visu mežu un nošāva 2700 briežus, lai izputinātu mantiniekus. pili pārvērta par kūti.

grāmatā Gabors stāsta par kādu fašistu, kurš citē Faustu
un pacientiem, kurus visu laiku nākas pierunāt ārstēties... viens vīrietis tā zaudēja kājas īkšķi.
Potītes personīgajā bibliotēkā atradu vēl Baironu un Grāfu Montekristo.

it's so normal, we don't even recognize it anymore""
šis manu prātu pēdējā laikā daudz nodarbina - "normālā" perspektīva mūsu kultūrā. citās kultūrās. vispār. kā var apgriezt prātu, kā to dara vecāki bērniem vai vadoņi tautām, cik effed up tas ir. kāpēc dzīvnieki zina, kas viņiem jādara, bet mēs apjukuši mokamies masu psihozē, haosā depresijās, cenšoties dzīvot kaut kam citam nevis savai un citu laimei? wtf kas vispār notiek ar pasauli? tie ir smadzeņu parazīti? ar mums notiek tas pats, kas ar gliemežiem?

https://www.youtube.com/watch?v=zv8pjyJH4Ok

kādreiz mīlēju Pītersonu, tagad vairs paklausīties nespēju
tagad mīlu Gaboru...
Iesāku In The Realm of Hungry Ghosts - vienkāršā, saprotamā valodā normāliem cilvēkiem, atšķirībā no Pītersona samezglotā uzpūstā samežģījuma īpaši godājamiem cilvēkiem.

"[..] The
allusion in question, made by Trithemius in a letter dated August 1507, is given
in the form of a warning against a man 'who is a fool and no philosopher; and
who has adopted the following title: Magister Georgius Sabellicus, Faustus
Junior, Fountain of Necromancers, astrologer, magus secundus, chiromancer,
aeromancer/ pyromancer, second in hydromancy.

The fame of both first and second Fausts spread throughout Germany and,
with time, they became confused with one another-or so it seems from the
nature of the incompatible stories, some representing their hero as almost a
semi-divine being, others showing him as a vulgar confidence trickster that seems to have had an almost universal appeal;
translated into English it inspired Marlowe, stumblingly read aloud by the light of
peasant fireside it's stories
soon became part of popular German folklore [..]"