vakardienas pasākumā satiku mammas draudzeni un viņas vecāko meitu, kura bērnībā esot paņemta līdzi uz manas vecmāmiņas bērēm; viņa sākusi šausmīgi kliegt, kad zārku laida zemē, jo cilvēku tak laiž zemē. vismaz bērni drīkst bērēs brīvi izkliegties...
biju tur pirms pāris nedēļām. nokrāsoju soliņu baltā krāsā, atstāju zefīru. netālu atradu Lienes jaunāko brāli - galīgi aizaugušu, zaros sabirušu.
pēc tam uz Parka kapiem pie vec vecvecākiem. gribu, lai mani apglabā pie viņiem, tur daudz vietas un kapiem ir skaists plānojums, kādreiz tos sargāja arī lauvas. Tagad tur visu restaurē, varbūt arī lauvas restaurēs.