Atjautības Tev netrūkst – man tiešām primāri sagribējās tupa uzdirst. Par ko jau mirkli vēlāk iestājās kauna paģiru sindrōms, un „dalbajobs” bija viens no maigākajiem terminiem, ko sev veltīju. Bet, kas nu ar spalvu uzrakstīts, to ar ciri neizcirtīsi – vajadzēja bērnībā šo ciešāk ielāgot.

No otras puses. Man Gnidrīts stipri patīk. Gan kā cibas huļigāna tēls, gan kā dzīvs cilvēks. Un ekstaņjēra & gnidrō-ostracisms, ko cibas progresīvākie prāti izvērpa nekavējoši, manā dziesmu grāmatā ir fiksēta kā Vecā Sviesta Gals. Jaunsviestā ciba man praktiski vairs nesagādā nekādu baudu. Nekrōtiska atkarība, augoņu mežs. Un ja vēl tos augoņus varētu kaut kā savrupi izspiest… skuju!, strutas tek dziļumā. Ugly is the eye of this beholder. Kārtības labad es tomēr atvainojos par uzdirsienu. Es labi zinu, ka čaiņix Tev vāra. Iešu vārīt olas. Priecīgas Lieldienas!