Šitu varbūt:) bet nē, šis nav gadījums, kurā es pieņemtu, ka cilvēks ir dolbajobs, izejot no viņa pozīcijas pret dzīvi (esmu atskatījusies akadēmiķus ar līdzīgiem uzskatiem), bet gan atbalsis no konkrētas diskusijas, kurā viņš mēģināja spriest par Hamletu, nezinot ne darbojošās personas, ne to, kas ar tām notiek, jo obviously viņš pietiekami labi discērnē, arī nejēdzot, par ko runā.

Beeeet, protams, atjautīgāk ir pieņemt, ka Tu zini, ko es iedomājos un cik daudz, un uzbraukt tēlam Tavā prātā, nevis realitātē. Tas pats princips, "es esmu tik gudrs, ka man nekas nav jāzina"?