Zini, sakārni. Viens no iemesliem, kāpēc man grūti komentēt tevis sacīto (ne tikai šeit, bet vispār) ir tas, ka tu izsakies pagalam noslēpumaini. Vai tu speciāli esi sev izstrādājis kaut kādu personīgo kōdrunu, lai varētu rakstīt dienasgrāmatu, bet tajā pašā laikā nepateikt tajā neko lieku un intīmu?

Īsāk sakot, es nesapratu tavu komentāru, neraugoties uz to, ka man nav svešs metaforas princips. Man tomēr šķiet, ka izsakies kaut kādā apziņas plūsmā, kas saprotama tikai tev pašam, dārgajam. No offence.