Neviens neiestājas par piespiedu mīlestību, tas būtu Orveliski un neiespējami.

Daudzi iestājas par to, ka cilvēkiem būtu jāliek izturēties it kā viņi mīlētu tuvāko. Proti, dalīties ar citiem, neļaut izmantot varas pozīciju, nediskriminēt, nepiesārņot vidi, utt. Gluži kā audzinot bērnus sagaidām labu uzvedību, pat pirms bērns ir izpratis, kāpēc tā ir nepieciešama.

Savukārt, utilitārisms pastāv un ir nepieciešams tāpēc, ka ļoti labi izgaismo noteiktas morālas intuīcijas, un ļauj par tām spriest (sabiedrības labklājība ir būtiskāka par atsevišķa indivīda labklājību, jebkurai morālai normai realitātē iespējami izņēmumi, utt). Tāpat deontoloģiskā ētika izsaka citas dziļas intuīcijas (es nekad nenogalinātu bērnu. punkts.). Ja Tu domā, ka Tev starp šīm ir jāizvēlas, vai ka kāda no tām ir "pārāka", tad vienkārši esi sev aizvēris durvis uz būtisku cilvēces pieredzes daļu.