Ko Tev var konstruktīvu pateikt, ja Tu pat nesāc ar jautājumu (piem., vai tiešām varētu būt, ka liela daļa no tiem, kas slimnīcā, tik pat labi varētu ārstēties mājās), bet gan ar pieņēmumu, ka šis acīmredzamais risinājums nevienam nav ienācis prātā (vai vēl stulbāk, tiek slēpts). Ko tagad nozīmē "konstruktīvi" - pieņemt tavu absurdo premisu, un to apspriest?

Tāda paštaisna augstprātība ir sagaidāma un attaisnojama no tīņa vai divdesmitgadnieka (nu, piemēram, kā no tā puisīša vakardienas Arta filmā), bet, cik saprotu, Tu taču jau esi kārtīgs onkulis, un Tev vajadzēja prasties!