oj, vispār nav žēl.

Iedomājies, tu uzrakstītu tekstu:
Cilvēki, kuri pie galda runā ar pilnu muti, manī neizraisa ne mazāko cieņu. Nē nu, protams, es turpinu viņus cienīt kā cilvēku sugai piederošos, jo viņiem ir cilvēktiesības. Bet viņi nav cienījami kā galda biedri. Un saskrietu cilvēki i tev komentēt, i savās cibās vārīties, ka viņi, lūk, jau kopš bēnības iemācījušies runāt ar pilnu muti, un kas tās tādas tagad par snobiskām modēm pieprasīt, lai viņi iemācās pieklājīgas galda manieres, ja, kancelkultūra, kultūrmarksisms un totalitārisms.

Bērnudārzs, vienvārdsakot.