No pirmās rindiņas: "Ir daži cilvēki, ar kuriem pamatā esmu sastapies internetos, kuriem manuprāt piemīt autisms, vismaz vieglā formā.".
No otrās: "Principā tas [autisms] ir modus, kad cilvēks vadās nevis no savas pieredzes vai biežāk vienkārši neprot uzkrāt dzīves pieredzi, tā kā viņš neredz saistības starp faktiem, bet parasti vadās no grāmatās sarakstītām, citu cilvēku teorijām par to kā pasaule strādā."

Aizvietojam "autisms" ar X, veidojam vienādojumu sistēmu.

1)Ir daži cilvēki, ar kuriem pamatā esmu sastapies internetos, kuriem manuprāt piemīt X, vismaz vieglā formā.
2)Principā X ir modus, kad cilvēks vadās nevis no savas pieredzes vai biežāk vienkārši neprot uzkrāt dzīves pieredzi, tā kā viņš neredz saistības starp faktiem, bet parasti vadās no grāmatās sarakstītām, citu cilvēku teorijām par to kā pasaule strādā.

Apvienojam, saīsinot X. Pielāgojam gramatiku tai, kādu sagaidām no sakarīga teikuma.
Paliek sekojošais:

Ir daži cilvēki, ar kuriem pamatā esmu sastapies internetos, kuri, manuprāt, vadās nevis no savas pieredzes vai biežāk vienkārši neprot uzkrāt dzīves pieredzi, tā kā neredz saistības starp faktiem, bet parasti vadās no grāmatās sarakstītām, citu cilvēku teorijām par to kā pasaule strādā.

Tas, ko gribēju ar šo teikt, ir, ka:
1) autisms šī ieraksta kontekstā ir totāli besides the point,
2) par to, kas paliek pāri - un tad?