Vot šobrīd cenšos skatīties izslavēto ''Nightcrawler'' (šobrīd tikai ap 33šo minūti) un jau kuro reizi uzjundī sajūta, ka mūsdienās populāra kļūst pārsvarā māksla, kura satur kaut kādas cilvecesvai individuāla cilvēka degradācijas pazīmes un tas man uzdzen stāvokli, dēļ kura nespēju vairs attiecīgo darbu baudīt. Jā, it kā interesanti, bet fear and loathing vairāk. Nezinu vai tas tikai ar golivudu, jo no pēdējos 10 gados izlaista ķiņa iz Aeropas laikam esmu skatījies.. hmm, vai vispār esmu..
Kādu brīdi jau domāju, ka deģenerējos, jo retā jaunā filma (reizi mēnesī max) parasti ir kāds zūpāhīro mūvijs vai gaidīts bojeviks. Tur vismaz ir pareizās vērtības un labais vinē. Viss tas ārthauss un ''nestandarta'' holivudas sūdu parasti uzdzen skābu atraugu jau skatoties, pat, ja kinemotogrāfiski krutu (piem. Drive).
Dekadence vobšem. Pat populārā, un ne tikai, māksla ar vien vairāk to sevī ietver. Nav vairs naivs absurdisms vai sireālisms, lai atbalansētu epiku vai socreālismu, bet 2 guys one hammer tipa kins.

edic; un galvenā lieta - visi čarakteri ir ''unlikable''. Faking VISI. Tas točir jauns trends un gandrīz visos iespējamos vizuālajos medijos.