Tas vēsturiskais ideju apskats ir plus mīnus ok (ir tendenciozi, bet nu nepiesiešos - tāpat kā Tu nepiesienies wikipēdijai).

Kur tas viss pārtop par "sazvērestības teoriju" (šis raksts balansē uz, bet nepārkāpj šo robežu) ir brīdis, kad tā vietā, lai akceptētu, ka cilvēki pieņem šīs idejas tāpēc, ka atraduši tur kādus patiesības graudus, tiek postulēts, ka "kultūrmarksisti", ļaunu nodomu vadīti, ir "infiltrējušies" augstskolās, politikā, kultūras industrijā, utt. Un jebkuru, kurš atļaujas piekrist jebkādai progresīvai idejai, vienkārši nosauc par "kultūrmarksistu", un uzskata, ka ar to viss ir izteikts ("thought-terminating cliche").

Jā, un ar to "indoktrināciju" ir pavisam ironiski. No piedāvātā raksta - "What students hear at school and in the university is reinforced at the movie theatre, in church, in news media, in literature, on television, by the law (..)". Tā arī ir, tikai pilnīgi pretējā veidā, nekā to varētu noprast no raksta toņa. Mūsu woke students skatās uz uzskaitītajām lietām, un tajās saskata tieši tās problēmas, par ko ir mācījies - stereotipizāciju, seksismu, konsumerisma sludināšanu, rasismu, esošās iekārtas apoloģētiku, utt. Tas ir kā skatīties uz debess ķermeņiem un horizontu, kad esi iemācījies, ka zeme ir apaļa - pēkšņi neizskaidrojamām lietām ir vienkāršs skaidrojums.

P.S. Tu laikam neesi piefiksējis, ka runas par tokenismu arī ir leftiju kritika. Sākumā cilvēki priecājās par jebkādu reprezentāciju (sak, vismaz tiek atzīts, ka geji eksistē). Tagad jau daudziem kļūst skaidrs, ka reālu izmaiņu vietā varas struktūras cenšas vienkārši atpirkties, atmetot simbolisku kaulu. Piemēram, tā vietā, lai kaut kā mainītu savu politiku, republikāņi rāda uz Candace Owens, sak, "mūsu melnais mums piekrīt". Vai kinoindustrija, - sak, še jūsu melnā vikingu princese, tikai neceriet, ka rādīsim reālu melnādaino dzīvi.

Tas tāds draudzīgs heads-up, pirms Tavi domubiedri Tevi pašu sāk saukāt par kultūrmarksistu.