Tā gluži nav. Es kristietību saprotu savā veidā, tātad es nevaru zināt vai kaut ko pārprotu, ja vien man to nenorāda. Tāpēc viss, ko es no tās saprotu, vedina uz manu nostāju. Man būtu kaunterintuitīvi domāt un darīt un teikt lietas, kas būtu ārpus no tā uz ko es paļaujos, kas rezonē. Bet man nav problēmu ar citiem, kas domā citādi, ar citu temperamentu. Jo galvenā lieta no kristietības, ko esmu paņēmusi, ir ka katrs ir atbildīgs pirmkārt Dieva priekšā. Un lai arī man ir sērīgi, ja citi saka ka es esmu stulba un neko nesaprotu no Jēzus teiktā, es pat to saprotu, kāpēc viņi tā saka.