Ak jā, te pāris cibās pamanīju runu par dzeramnaudu tēmu. Esmu totāli 100% Rozā kunga pusē. Savā laikā strādāju par pārdevēju daudz smagākā darbā par kafetērijas vai kroga viesmīli un man dzeramnaudu atstāja tikai atsevišķi ļoti labvēlīgi indivīdi, ja bija kaut kas smags jāiekrāmē mašīnā vai kaut kā citādi pamatīgi jāizpalīdz. Neviens pat neiedomātos atstāt dzeramnaudu kasierei, kas saņem kapeikas, bet strādā dvēseli graujošu darbu. Kāpēc tie veitreši utm. viesmīļi ir tik priviliģēti un tas tiek uztverts par normu?
1. Ja viņi saņem algu, kas nav sliktāka par rimčika apkalpotāja (un tā visdrīzāk ir), tad kāda velna pēc viņi ir 'entitled' uz teju vēl vienu algu because reasons?
2. Ja viņi saņem pilnīgas minimālās kapeikas no darba devēja ar domu, ka pārējo samaksās klients - kāpēc man jākalpo attiecīgā iestādījuma īpašnieka pelēkajai ekonomikai?
3. Ko darīt cilvēkiem, kas nestrādā klientu apkalpošanā pa tiešo, bet piemēram, kalpo tautai, kopjot ielas, dārzus etc.?

Iedot bonusu kādam, kas tev iepaticies vai vienkārši aiz laba prāta ir super, bet kā kulturāla norma kādai konkrētai cunftei, pie tam vēl atbrīvojot kādu no nodokļu sloga uz sava rēķina (varētu padomāt, ka tie ēdieni krogos un restorānos tāpēc būtu lētāki) ir nonsenss.