Paskatījos. Cenšos būt balansēts.

No vienas puses tas ir viena pusaudža un kādas citas anonīmas sievietes liecība. Vēl jo vairāk diezgan neērta situācija, ka pats jaunietis, kaut gan žēlojas, tomēr atzist, ka šis ekspī viņam palīdzējis ar viņa problēmu. Protams, diktore to naratē tā it kā tas viss ir objektīvs fakts, nevis kā viena cilvēka interviju (tipisks fake news mēdiju paņēmiens).

No otras puses es negribu a priori neticēt stāstītājam, īpaši, ja viņš ir jauns un vaļsirdīgs. Ja mediji šeit nemahinē un tā ir reāla, nesagrozīta liecība, tad sliecos piekrist, ka metodes ir pārāk nežēlīgas un noteikti nav tāda veida bardzība, kas palīdz. Vajag jaukt bardzību un dāsnumu un mīlestību.

Trešais punkts ir tas, ka pat ja šeit ir problēma ar pārāk drastisku punitīvu režīmu, pat ja tā ir (pēc vienas personas liecības to nedrīkst pieņemt par faktu), mediju kampaņa, kas pret šo visu vērsta ir disproporcionāla faktiem, kas par to zināmi. Ir skaidri agresīva tendenciozitāte jau iznačaļno.

Papildus tam pilnīgi ignorēts fakts, ka šo cilvēku alternatīvas droši vien ir vēl sliktākas. Tur tas cilvēks gan saka ka daudzi turn nav ne narkomāni ne uz noziegšanos tendēti. Tad ir jautājums - kāpēc viņi tur ir?
Tas viss ir ļoti fishy, runājot par šādu reportāžu. Rietumu medijos tamlīdzīgas pa šiem gadiem esmu redzējis milzīgu daudzumu un negodīgums vienkārši spiežas cauri.