Ķermenis var šķist skaists, ja redz tā veselumu, kā tas darbojas pat bez manas piepūles. Varbūt tas jāmācās redzēt, tad arī vairāk mīlestības un rūpes par ķermeni, veselību. Esmu tikai ķermeņa līdzradītājs, tāpēc es vēl nezinu, vai pareizi teikt "mans ķermenis".

Ja ir nolaidība pret sevi, tā ir paša cilvēka atbildība. Kāpēc jārāda ar pirkstu, it kā pats būtu perfekts? Taču katram ir individuāls ķermenis, ir dūšīgi cilvēki, kas ēd veselīgi vai veic fiziskas aktivitātes. Tāpēc kaunināšanu nesaprotu.

Ja par kaut ko kaunina, var saprast kaut ko arī par pašu kauninātāju, viņa bailēm vai aizspriedumiem. Vai netaktisku komunikāciju.