Joks jau ir iekš tā, ka lietu pašu par sevi mēs nevaram izzināt, tāpēc jau maļam riņķī apkārt, lai kaut drusku uzzinātu par lietām. Tas ir mēs piešķirām lietām nozīmi, kas ne obligāti tām piemīt, lai nomierinātos. Ideja par Dievu, kā arī reliģija kā tāda vispār ir dikti nomierinoša. Tās uzreiz dod atbildes uz jautājumiem "kas es esmu", "kāpēc es esmu pasaulē", "kā rīkoties ir labi" utt. Nav vairs jāmoka tad sevi ar visādiem jautājumiem, tikai jātic.