Bērnībā tieši man likās tā. Diemžēl mani vecāki bija absolūti pasīvi un vienaldzīgi šajā sakarā. Beigās iebīdīja jurfakā, kuru tā arī nepabeidzu, jo zajebal un bija skaidrs, ka nekad neko tādu nestrādāšu. Plus vēl iegrābos dēļ viņa milzīgā parāda nastā.
Bet jā, man patīk radīt. Pat, ja ar to saprot labi uztaisītu mēbeles gabalu roģimajā galdniecības iestādē. Daudz foršāka nodarbee, nekā papīrīšu šuflēšana un domāšana "kā apkāst to citu", kas ir jurisprudences centrālā tēma. (fanīgi, ka vārdā jurisprudence ir vards "prudence")