Par to pēdējo, nedomāju, ka no alkoholisma vispār var izārstēties, jo tas sačakarē cilvēku pašā saknē, var vienkārši nedzert. Svarīgi ir gribēt nedzert, tad parādās varianti un iespējas tik no šīs ligas vaļā. Manā gadījumā tā bija, bet, kā jau kārtīgam alkoholiķim komplektā ar citām probļēmām, bija ļoti viegli izdomāt visādus valīdus iemeslus, kāpēc tomēr iedzert. Izmēģināju daudz un dažādus variantus, ar psihoterapiju un pašiedvesmu bija par īsu, AA atkrīt, jo besī socializēties, Minesotas programma arī neder. Tad nonācu pie kodēšanās - tagad vairs nav domu par to, ka varētu iedzert, jo to vienkārši nevar izdarīt, neriskējot atstiept kājas.

Jā, visas tā "torpēdas" neuzskatu par ārstēšanas metodēm, tās vienkārši novērš recidīvu un ir tādas totalitāras. Manā gadījumā tieši tas arī bija vajadzīgs. Esmu ļoti apmierināts, nav uzmācīgu domu, pazudusi vilkme pēc alkohola, un neatceros, kad būtu juties labāk. Dzīves kvalitāte ir manāmi labāka visās jomās.