Tas "ir", par ko runāju ir skepse/pretestība pret indoktrināciju. Tieši tāpēc ir tik daudz izglītotu idiotu, kas akli tic visdažādākajām muļķībām (dajoš Sliktu ar "akadēmisko marksismu", ko viņiem pasniedz 'autoritātes'. Pa lielam tādi cilvēki ir tie paši pāķi, tikai izgājuši kursus, tāpēc nu tagad zina spriest par dzīvi.
Neredzu lielu segregāciju kritiskās domāšanas spējā starp japijiem un lauku puikiem. Vnk katra strata spēj 'tupeķ po svojemu'. Cilvēki, kas ir acīgi un jūtīgi pret čūsku eļļu pārdevējiem mēdz būt jebkurā sabiedrības slānī.

Protams, padziļināta izpratne par tēmām ir svarīga vienmēr un, protams, tu savu pasīvi agresīvo namjoku par virsrakstiem tēmēji uz mani, bet te tev atkal nekāda goča nebūs. Par tēmām, kurām metu virsrakstus, jau sen viss skaidrs un nekādu neizdibinātu smalku nianšu, pateicoties mūsu satīriskajai realitātei, vairs nav. Var izrādīties kāds outliers, kur tablodīdi tiešām kaut ko pārspīlējuši, bet kopējais valīdo gadījumu skaits ir tik pamatīgs, ka atļaujos sev vaļību nemeklēt katram rakstam atsauces 10 citos avotos.
Par tēmām, kas man pašam ir šaubīgas, es turpini interesēties, kad vien ir laiks.
Man protams grūti runāt ar cilvēkiem, kas uzskata sevi par kritiski domājošiem un tajā pašā laikā bez ironijas vai čista ekscentriskas atsauces pēc citē "akadēmiskos marksistus", piemēr Judīti Batleri utml.