Ko tu domā, sakot, ka domu eksperiments balstās nominālismā? To, ka, lai aprakstītā situācija būtu iespējama, jāpieņem uzskats, ka reāli neeksistē universālas? Ja tā, tad man nav ne mazākās nojausmas, kāpēc tam būtu jāpiekrīt. Tas ir pilnīgi patvaļīgs apgalvojums no tavas puses, kuru tu paud, lai izvairītos godīgi atzīt, ka tavi uzskati nav sakarīgi.

Tas, ka personai, kas ir cilvēks, principā var mainīties genotips, ir savietojams ar gandrīz visām metafiziskajām pozīcijām. Substanču duālisti, piemēram, var teikt, ka personas identitāti nosaka nemateriāla dvēsele, kas principā var būt saistīta ar dažādu genotipu ķermeņiem. Citi var teikt, ka svarīga ir tikai psiholoģiskā kontinuitāte, tāpēc, ja cilvēka smadzeņu struktūra tiek pārnesta uz kādu citu bioloģisku nesēju ar citu genotipu un saglabājas atmiņas un citas psiholoģiskās īpašības, tad tā ir tā pati persona, kas iepriekš bija cilvēks.

Sugām nevar būt instinkti, instinkti var būt tikai individuāliem dzīvniekiem, un man nav ne mazākās nojausmas, kā kaut kādi empīriski fakti par instinktiem varētu atspēkot manu pozīciju ētikas jautājumos. No tā, ka tev izdzīvošanas instinkts kaut kādā nezināmā veidā rada tieksmi uzskatīt, ka nav amorāli nogalināt to, kas nav cilvēki, neizriet tas, ka nav amorāli nogalināt tos, kas nav cilvēki.