Lai gan ļaušanās baudām nav tas pats, kas ļaušanās kaislībām, visas ietekmīgākās un jēgpilnākās antīko laiku ētiskās teorijas (tātad ne obligāti kristīgās) uzskatīja, ka vienkārša "ļaušanās baudām" vai "būt kaislību vergam" ir kas nevēlams. Tas gan nenozīmē, ka tolaik "nebaudīja" dzīvi un tās priekus. Tikai, ja mērķis bija brīvs cilvēks, cilvēcīgs cilvēks, tad viņš noteikti nebija kaislību un līdz ar to arī baudu vergs.