The Raconteurs pēdējā apļa rēvija
Ļoti krietns ieraksts.
(gribēju ar to arī pabeigt, bet vārdu uzplūdi)
Forši ir tā enerģija un kaisle, dusmīgs rociņš, kas nav kārtējais kļesik ruok rivaival figņa, ko dara daudzi mūsdienu jaunēkļi ar ierobežotu iztēli un apšaubāmu talantu. Nebūt nenolieku pēdējos, jo ir forši, ka pastāv milzīgs mūzikas baseins, kurā ik pa laikam akunutsa. Neesmu kursā vai tas ir čista Vaits vai tieši citi, vai viss kopā, bet banda skan ļoti klasiski, bet tajā pašā laikā svaigi, ar novelitātēm, visādām quirky idejām un, kā jau teicu, spraigumu. Man nepatīk savītuša vecu tēmu atspēlēšana. Apspēlēšana toties ļoti. Īpaši, ja ar iedvesmu un reālu vēlmi izspiest no akmens (teh rock) pēdējo sulu. Tā turēt, cāļi!
(varētu uzrakstīt vairāk, bet nahuj)
(Donvana "Hey Gyp" kavers zaibis)