Vismaz es nebaidos būt es pats nevis kā Mārtiņš Hiršs, kurš gravitē uz spēku un, tāpēc, ka viņš domā, ka spēks joprojām pieder establišmentam nevis populismam, viņš darbojas kā establišmenta advokāts, bet ko viņš darīs, kad establišments ies lejā kā tārpu saēsts skapis? - paliks vēsturē kā Vilis Lācis, kā Ka gars, kā Alfrēds Rubiks. Uz brīdi viņi izjuta varas eiforiju, pieslienoties pastāvošajai varai, bet neviens viņus tagad neuzskata par cienījamiem godavīriem ar mugurkaulu. Neviens sevi cienošs cilvēks.