Jā, esmu kontrariānists (nevis fatālists - aizdomas, ka nezini šī termina nozīmi - tas ir cilvēks, kas tic neizbēgamam liktenim) pēc savas dabas. Jau kopš bērnības tāds biju. Hvz kāpēc. Tur tev taisnība, priekš manis vēlme polemizēt ir gandrīz vai personības šķautne. Tā pat kā kādam citam vēlme būt par agreeable hipanu ir viņa. Es arī nesaprotu to otru pusi un viņi nekad nesapratīs mani. Tiesa, es biju nihilistisks hipans agrā jaunībā, bet vairs neatceros kā tas bija un kā/kāpēc jutos tā.