Kāds sakars mizogīnijai?
Nē, es saglabāju savas "tiesības" (pēdiņas, jo cilvēkam nav inherentu tiesību, cilvēkam vispār nav nekādu tiesību) glorificēt dabiskumu, nicināt urbānismu un gnostismu padzīt kā ļauno garu herēzi. Cik gadus sekoju cibai, vismaz 3-4 reizes esmu redzējis masīvas antidabiskuma un antipagātnes kampaņas, kurās visi, vienojoties kolektīvā simfonijā un pašsaustē, rituālistiski apliecina, cik ļoti, ļoti viņi būtu jau simtreiz miruši un sakropļojušies senākos vai dabiskākos laikos. Tas ir pilnīgi absurds uzstādījums, govno vapros, un kosmiski smieklīgi, kas jau iekšās apliecina, ka, ja nu kādam ir taisnība, tad drīzāk pretējam viedoklim. Un kad ir gūts šis gut feeling, tad atliek tikai pievērsties nopietnākām studijām par dzemdību jautājumiem un fizioloģiju senāk, jo patreizējā apgaismoto ļautiņu tautas gudrība ir pārāk komiksveidīga, lai būtu patiesa. Jo, ja jārunā varbūtībās, un ja evolūcijas teorijai vispār ir kāda jēga (kas gan ir apšaubāmi), tad tīri teorijas ietvaros it kā apgrūtinātais cilvēka dzemdību process gluži vienkārši nevar būt "dabas kļūda", kā te klāsta dabas ceļu pārzinātājs.