Dīvaini, kāpēc lai kāds ticētu tādam saprātam, kurš pats sakās gudrāks esam par dabu, lai gan pats ir akla sagadīšanās procesa rezultāts. Neesmu vēl redzējis, ka no akluma un dumjības tā vienkārši out of nowhere rastos kas gudrs un pamatots.
Bet runa bija par analoģiju. Proti, tā ir neticami vāja analoģija, jo vēža ierosa un iznākums ir viens, bet bēbja ierosa un iznāums kas cits.