Ok, nu mana jēga bij tāda, ka, ja autors seko kaut kādai iekšējai sajūtai, tad darbs vienmēr iegūs loģiku/vēstījumu, kas var būt daudznozīmīgs un atklāties pēc tam arī viņam pašam, vai neatklāties un palikt sajūtu līmenī. Sekot iekšējai sajūtai nozīmē sekot zemapziņas impulsiem, kuri ir pakārtoti savai loģikai un tulkojami apziņas valodā.