Bet vai sociālā evolūcija ir kaut kas ortogonāls bioloģiskajai? Man likās materiālisms paģēr striktu fizikālismā cēlonīgu realitāti. Tātad, nevis "es izdomāju => smadzenes mainās", bet "smadzenes mainās, tāpēc es tā izdomāju".
Par atpakaļceļu kā laika mašīnā nedomāju, bet pārliecība par cikliskumu dod pieļāvumu, ka iespējams rast kādu jaunu elevāciju.