Nezinu vai skumjš vai vienkārši interesants novērojums. Kopš šī gada sākuma strādāju darbā, kas pirmo reizi mūžā ir samērā patīkams, interesants ar pastāvīgu expas iegūšanu, foršiem kolēģiem/šefu un atbildīgus, samērā sarežģītus uzdevumus. Kas ir dīvaini, ka savā budņu dienā daudz labāk jūtos, ja iepriekšējā vakarā esmu ieņēmis kādu 250 un iepīpējis (arī tabaku, protams). Tad, kad izvairos no visām šīm vielām darba dienu brīvlaikā (šancējot neko neknābāju, izņemot tabaku un čefīru), daudz biežāk čuju apātiju, miegainību un sēras par vajadzību tur atrasties. Pat prāts strādā labāk pēc "vieglas atpūtas" ar šņāgām. Nez, droši vien, ja aizietu aukstā tītarā uz kādu mēnesi, diviem, tad būtu vēl zajibisjāk, bet tas prosta nav variants. Ko es nahuj darīšu labai omai teju divas stundas comjūtingojot houm un tad nīgrā nogurumā fiksi gatavojot vakariņas un kurinot pečku, lai varētu paspēt vismaz vēl stundiņu pirms čuču muižas pablenzt un paņurdēt cibā vai noskatīties kārtējo Barsas maču?