Lai arī cilvēki parasti ir daudz (ap 400), mums ir daudz vietas tur. Skatuves "zāle", tad priekštelpa, kur sēdēs dāmas, kas atbild par ieejas maksas iekasēšanu (gotta pay your dues) un tad milzu telpas, kas savieno visu - ieeju ar skatuvi un mūsu 2 mēģtelpām, beksteidžu un pīpētavu. Vārdu sakot, tur vienmēr var atrast stūrīti, kur nolīst, paelpot. Gaiss parasti nav piesmacis telpas izmēru dēļ, kā arī tāpēc, ka pīpēt drīkst tikai pīpētavā (arī paliela priekš tā, ka tikai pīpētava). Tajās telpās pēdējos 200 gadus toč agrāk bija ādu ģērētava slash rūpnīca, kas apstrādā ādas ar ķimikālijām. Tāpēc "ādmiņu iela", vieta, kur mija ādas. Un tāpēc plašas telpas neatkarīgajiem māksliniekiem. Esam nenormāli priecīgi, ka mums noveicās ar to telpu (ka atradām tieši tur).