Esat ievērojuši, ka tad, kad esam iedzēruši, spējam runāt par lietām daudz atklātāk? Mēs ielaižamies diskusijās par garīgumu, savām mīlestības likstām, attiecībām ar dievu, raudam viens otram uz pleca, atļaujamies par sevi smieties un tak i daļija.
Secinājums: alus = gars.
Ielejot savā miesā vairāk alu, miesā kļūst vairāk gara un mazāk miesas. Ne jau mazāk vai vairāk kvantitatīvi, bet proporcionāli.
Paģiru laikā esam fiziski un garīgi iztukšoti. Nav vēlmes un spējas darboties fiziski un riebjas runāt ar cilvēkiem, kuri liekas sveši un aizdomīgi.
Gara kļuvis mazāk, miesas vairāk.
Jaņ paliek vairāk, iņ mazāk.
Iņ paliek vairāk, jaņ mazāk.
Bļe, nahuj es to rakstu? Man garšo alus. :(