Dīvainas tās fantāzijas, ka "bioloģiskais dzimums neietilpst divās binārās kastītēs". Cilvēks tomēr ir nekas vairāk, kā vēl viens zīdītājs, attiecīgi, divdzimumu dzīvnieks. Gadās bioloģiskas neatbilstības, neriktīgs hromosomu skaits, vai nedatīstītas ģenitālijas, neriktīgi hormonu līmeņi, un kas tik vēl ne - bet tas nav kaut kāds mitoloģisks "trešais dzimums", tā ir vienkārši anomālija. Protams, nepatīkams vārds, un ja no tā kādam paliek labāk, var mēģināt atrast "maigāku", bet nu realitāte ir tāda, kāda tā ir, un tai nav pienākuma būt patīkamai. Citos jautājumos kaut kā nav tādu debašu - ir dzirdēts par nebūt ne ārkārtīgi retiem gadījumiem, kad cilvēks piedzimst ar sešiem pirkstiem, retāk - ar vēl citu no 5 atšķirīgu pirkstu daudzumu, bet neviens necenšas tādēļ kā bioloģisku faktu pasniegt, ka "pirkstu skaits ir spektrs", vai "cilvēks ir būtne ar fluīdu pirkstu skaitu". Nospiedošajā vairākumā gadījumu cilvēkam tomēr ir tie paši pieci pirksti, tāpat kā nospiedošajā vairākumā gadījumu hromosomas atbilst ģenitālijām, un šis komplekts, savukārt - atbilstošajai dzimumidentitātei. Neatbilstību šitam nu nekādi nesalasās tik daudz, lai to varētu saukt par vēl vienu, dzimumam līdzvērtīgu bioloģisku pozīciju.
Dzimte ir atsevišķs jautājums, taču vērts nepiemirst, ka tas tieši tāpēc tiek cilāts, ka tas, kas cilvēkam darās galvā, neatbilst tam, ko varētu sagaidīt no bioloģijas. Un visādos soc/psih-jautājumos "normāls" ir tuvāk spektram. Tobiš, gan cilvēks, kuram ir uzmācīga vēlme ik pa 10 minūtēm skriet mazgāt rokas, gan cilvēks, kuram ir uzmācīga vēlme atklapēt kādam vaļā galvaskausu, lai izlaistu ļaunos garus, abi "nav normāli", bet kamēr pirmais var +/- mierīgi iekļauties sabiedrībā, otrais prasās pēc pagarinātām piedurknēm un polsterētas istabas. Attiecīgi, jautājums ir, kā dīlot ar visām tām ar dzimti un dzimumidentitāti saistītajām socproblēmām. Es pareizo atbildi nezinu, un izskatās, ka neviens cits arī ne, bet tā pilnīgi noteikti nav "pārrakstīt bioloģiju, lai varam nodefinēt, ka problēmas vispār nav".