''Jā. Nepatiesībai, imo, nevar piešķirt nulles vērtību, bet gan negatīvu lielumu. Ja patiesība ir 1, 0 ir tās pilnīgs trūkums, nevis alternatīvs apgalvojums. Tātad tukšums. Un tukšumu piepildot ar patiesību, patiešām rodas patiesība.''

Jā, bet patiesība ar mīnus zīmi arī ir patiesība. Tātad atņemot vienu patiesību no otras radīsies nekas.
Vai mēs to varam novērot kaut kur citur izņemot matemātiku?
Ja nē, tad matemātika nav derīga realitātes aprakstīšanai.

''Vienādojuma loģiskā kļūda ir tas, ka tajā ir pieņemts, ka apvienojot divus apgalvojumus var iegūt vienu (t.i. apgalvojumu, kuram ir tikai viena patiesības vērtība, kamēr sākotnēji ir divi apgalvojumi, katrs ar savu patiesības vērtību).''

Gribi teikt, ka apvienojot divus apgalvojumus var rasties Nekas? Vai arī Viss? (piekrītu btw)

''Otrajā pusē (par cilvēkiem) ir pārāk daudz saj(a)ukuma, jo cilvēku piemērs vairs nav tīra loģika, tur parādās esības un identitātes jautājumi, kam ir fuck-all daudzums atbilžu.''

Jā. Un tur laikam zakļūčājas mana zinātnes kritika. Zinātne uzņemas par daudz atbildība. Cenšas sagremot to, kas tai nav pa zobam.