Es kaut kad, laikam biju slims, sāku lasīt Skujiņa "Zelta Kāju". Tā man iepatikās, jo pēc vēstījuma stila mazliet atgādināja jau senāk lasīto Markesa "100 vientulības gadi". Katrā ziņā jūtams latvju maģiskais reālisms un pat rakstīšanas maniere tāda labi izkopta. Man godīgi sakot dažreiz bija jāsakniebj zobus, lai kasītu Markesu, bet izcietu. Skujiņš ir frāžu meistars.

Tā arī nekad līdz galam neizlasīju. (bija tāda paresna grāmatiņa)
Var kāds pastāstīt kāds nobeigums?