Tas, ka sekulārie žīdi vēsturē kopumā nodarījuši lielu postu ir visnotaļ skaidrs. Jūdaisma noformulēšanās tiešā opozīcijā kristietībai arī ir skaidra, taču galvenais, kas raksturo sekulāros žīdus ir tieši viņu opozīcija ne tik daudz kristietībai, cik visam, ko viņi uzskata par "pagānismu" (t.i, gentiles).
Bet, alas, - š o d i e n tam ir maza nozīme, jo žīdiem ir sava zeme, tas jūdu tautas stāvokli globāli maina radikāli, jo visus iepriekšējos 1900 gadus raksturo žīdu tautas abnormālais stāvoklis, proti, savas zemes neesamība, trimda, izkaisītība, sajaukšanās briesmas. Tieši šis abnormālais stāvoklis arī palīdz saprast visus viduslaiku jūdu kabalistus, žīdu apgaismības filozofus, kā arī modernos sekulāros žīdus. Piemēram, 18./19. gs. žīdu izcelsmes darboņi bija galvenie liberasti un universālisti - bet kāpēc? - jo bezvalsts stāvoklī viņiem bija svarīgi izcīnīt un teorētiski pamatot reliģisko toleranci, aizsardzību pret savu kopienu. Bet ja žīdam ir sava zeme, viņš faktiski ir tādā pašā statusā kā pagāns.