Pēckara socdemokrātija ir viena lieta, bet šeit daudz svarīgāks jautājums ir tieši par Lielbritāniju-ASV-Vāciju 19.gs., proti, tobrīd visindustrializētākajām, viskapitālistiskākajām valstīm ar lielāko proletariāta masu, un kurās saskaņā ar visām zinātniskā marksisma aplēsēm revolūcija bija nenovēršama. Neviena no šīm valstīm neieviesa nekādus "sociālisma principus" - ko ļoti labi apzinājās un konstatēja vēlāki marksisti. Bismarka agrīnajai labklājības valstij nav ne mazākā sakara ar sociālismu. Bērnu darbaspēka un 8-10 stundu darba laika ieviešanai nav nekāda sakara ar sociālismu. Lielākās politiskās reformas, t.sk. balstiesību paplašināšanu UK kā viltīgu triku īstenoja tieši konservatīvie, un - tavu brīnumu - pat strādnieki un zemā vidušķira balsoja tieši par viņiem. Neviens no sociālisma core tenets tolaik netika ieviesti. Pēckara socdemokrātijas ir nedaudz cita lieta, bet tā arī ātri beidzās (kā tas mēdz notikt, sociālistiem tērējot citu cilvēku naudu), lai gan tās garā ēna velkas līdz šodienai.