Frankfurtes skola>poststrukturālisms>dažādi neomarksisma (jeb, kā raksti, kapitālisma kritikas) paveidi, kas koncentrējas tīri uz kultūras prakšu un institūciju kritiku, demontāžu, dekonstrukciju ir tas, ko diezgan trāpīgi jau sen apzīmēja kā kultūrmarksismu. Apzīmējums ir veiksmīgs, jo parāda, ar ko atšķiras no klasiskā ekonomiski-materiālistiskā marksisma, proti, liekot akcenti uz dažādām kultūras niansēm kā kapitālistu hegemonijas turpinātājām - jo galvenais jautājums superzinātniskajā marksismā 20. gs. starpkaru un pēckara periodos bija - kāpēc neatnāca nenovēršamā revolūcija? Kāpēc masas nesacēlās, nenokratīja nost savas važas? Tad nu Gramšči, faktiski viens no idejiskajiem tēviem, sēžot cietumā izdomāja, ka proletāriešiem tieši kultūra ir aizmiglojusi skatu, tāpēc vispirms jāķeras klāt tieši kultūrai, caur ko attiecīgi tiks mainītas ražošanas līdzekļu turēšanas attiecības, kas klasiskajā marksismā bija diezgan pretēji.