Nez ko naktī uzbruka Denijs Trejo. Tā neatlaidīgi, kā uzmācīga lapsene, no visām pusēm ar ļoti īsiem intervāliem. Metās virsū ar saviem asmeņiem laikam, bet es viņu vislaik atgaiņāju ar dunci, pamatīgi kropļodams. Kas visbrīnumainākais, viņš visu laiku spēja atkopties un uzbrukt atkal, lai gan griezu viņam no ciskām gabalus ārā, dūru vēderā un griezu ap asi, sadragāju muguru un tādā garā. Izturīgs laikam.