Ble!
Kā jau daži noprata, šeit neviens nesagaidīs no manis pārdomas par to cik šodien lietains vakars un man ir skumīgi vai dienišķās atskaites par savu sekskrementu nokrāsu. Sava neatlaidīgākā grūpija, GameMaster, inspirēts, izdomāju pārvarēt savu izseno blogofobiju tikai tāpēc, lai uzsāktu publiskas ņerkstēšanas terapijas seansus, kas skars tikai un vienīgi mūziku ar mērķi atbrīvoties no uzkrājušās žults vai, tieši pretēji, sajūsmas sekrēta.

Man nav doma īpaši iedziļināties roka vēstures apkopošanā un sistematizēšanā, kā arī nedomāju sniegt izvērstas lekcijas par to cik ļoti 60/70ie spārda muzikālo talantu, inovāciju, kvalitātes-kvantitātes mērvienībās. Pamatideja ir iepazīstināt interesentus ar pašām netriviālākajiem un manisprāt izcilākajiem mūziķiem un to grupējumiem, kurus izdevies uzrakt savā aptuveni 10 gadu ilgajā aptrakuša melomāna ''karjerā''.

Pamatakcents tiks vērsts uz roku, kas pamatā tapis 60/70o (specifiskāk, 67-73 gadi) gadu mijā, kas loģiski, jo ražīguma ziņā tas pārspēj visu pārējo roka pastāvēšanas laiku. Taču netrūks arī paštaisnas siekalošanās par pērlēm, kas izzvejotas kā citu periodu tā arī citu mūzikas veidu lauciņos (etniskā, akadēmiskā, new age utt.).
Protams, esmu informēts par tāda fiktīva un absolūti kļūdaina koncepta, kā ''gaumes lieta'' pastāvēšanu. Saprotu, ka kādu varētu pilnīgi neapmierināt ģitārista ūsu leņķis attiecībā pret degunu vai komponista tieksme pierakstīt notis uz tualetes ruļļu malām, taču no savas pieredzes, pazemīgi palieloties, varu teikt, ka ir izdevies veiksmīgi sapazīstināt diezgan daudzus cilvēkus ar mūziku, kuru tie nekad iepriekš nebija dzirdējuši un droši vien, nekad arī nebūtu, kā rezultātā i viņiem labi i man prieks.

Ceru arī turpmāk un nu vēl efektīvāk kalpot kā labas, vai vismaz interesantas mūzikas radars priekš tiem, kas nepavada tik neveselīgi daudz laika rokoties pa tai veltītajiem interneta resursiem un rokmūzikas enciklopēdijām, kā es.

Rock on, bitchez!