Protams, ka primārā motivācija jebkādas formas karā ir aizstāvēt savus tuvākos - ģimeni, radus, varbūt dzimtu. Taču praksē ļaudis bieži vien iet vēl tālāk, un aizstāvība pašorganizējas lokālās kopienas aizstāvēšanā', bet no kopienas līdz tautai nav jau tālu, jo nav noslēpums, ka uzbrukums notiek konkrētai tautai un valstij, institūcijām, ko šī tauta vēstures gaitā ir sev nolēmusi un izveidojusi. Par cik latvieši ir viena no tām pārsimts tautām, kam ir sava valsts - tātad nākamā līmeņa organizācijas forma, tad vienlaikus arī civiliās pašaizsardzības mezglpunkti ienaidnieka uzbrukuma gadījumā ir tauta un valsts. Žēl, ka prātvēdēriem jāskaidro šādi elementāri vārdi, jo ienaidniekam tie jau sen skaidri.
Cilvēki karo un nogalina par tautām un valstīm, tev tas var patikt vai nepatikt, bet tāds ir cilvēces vēstures vai sugas fakts.