Žēl, ka nevaru ielikt pollu, bet kura no Bēthovena simfonijām jums vismīļākā kopumā? Man laikam tomēr 7ā personīgi emo iemeslu pēc. Protams, 9ā ir kaut kāds monuments Dievam, kas ir objektīvi pati labākā. Otrā strata ir 5/6, dievīgas melodijas un aranžējumi un viss. 3šo īsti nesaprotu līdz galam, lai gan kaut kas tur ir. Pirmās divas un astotā ir ļoti foršas, viscaur jūtams autora rokraksts, bet vienkārši nav tik atmiņā paliekošas.

ps. Negribēju te tēlot high-brow tipu (lai gan ludis bēcis jau ir diezgan popsīgs vispār), tiešām interesē, un daudzi, kas kaut ko klausās, jau noteikti ievērtējuši vismaz lielāko daļu.