Bēthovens, tā pat kā liela daļa citu pagātnes ģēniju, lielāko daļu dzīves bija nabadzīgi. Pārvietošanās uz pilsētu to nekā nemainīja. Protams, var minēt kas no viņa būtu, ja būtu laucinieks, kas "kašājās pa vagām", bet tu izej no nekorektas premisas mūsu sarunas kontekstā - salīdzini mūsdienu rurālo saimniecību ar zemniekiem un kalpiem dzimtbūšanas laikmetā. Mūsdienās agrāriķi krietni biežāk ir turīgi ļaudis bez vajadzības vergot kaut kādos kjubiklos vai pie konveijera tevis dievinātajās urbānajā vidē. No valsts viedokļa viņi ir izdevīgi, jo ražo vērtību un ir pašpietiekami, tātad nav jārūpējas tik daudz ar visādiem sociālā budžeta spieķiem. Pilsētās bagātākie cilvēki ir spekulanti, kas operē ar neeksistējošām vērtībām un politiķi/oligarhi, kas pārsvarā ir blēži. Godprātīgi uzņēmēji var konkurēt tikai tad, ja kļūst negodprātīgi. Šis, protams, vairāk par Latviju. Bet masu ražošu mēs tāpat nevaram, tad kas mums paliek? Pakalpojumu ekonomika lol? (kur pamatpakalpojums taisīt minetu globālistu birokratūrai, kas vēlīgā dāsnumā šad tad pamet pa kādam kaulam ES padačku formā, vai atdod savus vecos uztainos kamzoļus lietošanai)