Klau, godīgi saku, ka man nav izsmeļošas informācijas par feminismu, šīs un citu konvenciju un aktu ietekmi visdažādākajās valstīs, tomēr gribētu pajautāt, redzot šo viennozīmīgi negatīvo attieksmi pret SK - vai jūs nepieļaujat iespēju, ka tās ieviešanai patiesībā varētu būt pozitīvas sekas? Labi, tur droši vien ir konceptuālas problēmas un grūti pierādāmi apgalvojumi (piemēram, par vardarbības izcelsmi), bet ir konkrēti punkti, kas atvieglinātu palīdzības sniegšanu vardarbības upuriem. Un runājot, par izmaiņām izglītībā - pie kādas citas diskusijas jau komentēju, ka tie konvencijā aprakstīti diezgan vispārīgi un neparedz kādas ļoti konkrētas programmas ieviešanu.
Redzu, kādas problēmas rodas valstīs, kuras mēģina būt ļoti, ļoti tolerantas, tomēr Latvija ir arī ļoti tālu no kaut kā tāda kā C16. Skaidrs, ka varētu atbildēt - ļoti labi, lai tā arī paliek, nogriezīsim jebko, kas vērsts tajā virzienā, pašā saknē. Bet tomēr paliek jautājums, vai tiešām j e b k a s, kas vērsts uz kādas sociālās grupas aizsardzību, nepieciešami novedīs pie kaut kāda absurda pārspīlējuma. Tomēr Stambulas konvencija neradās no nekā, bet no atziņas, ka pastiprināta vardarbība tieši pret sievietēm ir reāla problēma. Vai, jūsuprāt, šobrīd tiešām problēmas nav vispār, vai arī tā ir tik minimāla, ka bez mazākajām šaubām SK jāatmet un jāatstāj viss, kā ir?