Pirmkārt, pati konstitucionāli nodefinētā doma par valsts/baznīcas šķirtību - tāpat arī tolerances jēdziens - sākotnēji nozīmēja vienkārši to, ka ar valsts varas, vardarbības monopola, spaidu mehānismu palīdzību baznīcas un noteiktas reliģiskas pārliecības netiek ietekmētas, apspiestas, diskriminētas utml. Tolerēt nozīmēja tolerēt citu reliģisko pārliecību cilvēkus un neizmantot valsts aparātu, lai iebruktu viņu sirdsapziņas, metafiziskajos pieņēmumos utml.
Otrkārt, - nē. Valsti sastāda cilvēki, un cilvēkiem-tautai-sabiedrībai valsts ir nepieciešama kopīgā labuma nodrošināšanai un tādu mēŗku vai projektu īstenošanai, ko individuāli vai nelielās interešu grupās paši uz savu roku sabiedrība nemaz nevarētu. Demokrātiskas valsts dzīvē piedalās a r ī kristieši, tāpēc ir tikai loģiski, ka viņi piedalās likumdošanas procesā, lai īstenotu savas intereses (ekonomiskās, morālās, metafiziskās, pedagoģiskās utt), turklāt ne tikai savā, bet visas sabiedrības labā, kā to paredz viņu reliģiskā pārliecība. Kristiešu NGO, intelektuāļi, mediji, rupori, ievēlēti pārstāvji-politiķi arī piedalās lēmumu pieņemšanas norisē, kuras ietvaros, teiksim, mierīgi un pamatoti var pieņemt likumu, kas atbrīvo baznīcas no nodokļiem. Tu uzskati, ka baznīca ir tāds pats "uzņēmums" kā citi, taču baznīca nav uzņēmums, metafiziskā nozīmē - kā baznīca sevi saprot - tā vispār ir valsts valstī, turklāt vēl bez uzņēmumiem ir dažādas biedrošanās formas, kā džentlmeņu klubi, transhumānistu biedrības, domnīcas, nevalstiskās organizācijas, paramilitāristu orķestri, sabiedriskā labuma organizācijas utt, no kurām uz katru attiecas savi nodokļu vai to neesamības likumi.
Savukārt tas, ko tu vēlies, ir kaut kas uz komunistu "konstitucionalitātes pusi", kuras ietvaros ar likumu atzīta un aizsargājama ir tikai viena metafiziskā pārliecība (zinātniskais materiālisms, ateisms, lineāra laika izpratne (progress)), savukārt citas tikai piecieš vai denuncē, apspiež, kā šai likumos un valsts varā iekodētajā aktīvistu metafiziskajā nevēlamas vai pat apdraudošas.

Tās pašas tiesības un likumi, kas ļauj Dzīvnieku brīvībai sludināt savu evanģēliju skolēniem valsts apmaksātās izglītības iestādēs arī aizsargā jebkuras citas reliģiskas vai nereliģiskas organizācijas tiesības kaut ko mācīt skolēniem, jebšu pilntiesīgi piedalīties publiskajā telpā.