Kaut kāda mēroga holokausts jau bija (oficiālie cipari gan ir jāņem, tā teikt, ar sālsgraudu), bet 20.gs. pirmajā pusē (un arī pēc tam) bija vēl daudz citu un dažādu holokaustu, genocīdu utt. Žīdu meistarstiķis bija un ir holokaustu padarīt par The Notikumu, par bezprecedenta ļaunāko notikumu pasaules vēsturē, par burtisku metafiziskā ļaunuma inkarnāciju, vienīgo un absolūto leģitīmo instanci, caur kuru uz laiku laikiem iegūt spēcīgu pozīciju attiecībā pret saviem kādreizējiem kritiķiem, apspiedējiem, oponentiem utt. Pašos žīdos taču šajā punktā nav vienprātības - paaudzēm, kuras bija dzimušas Izraēlā, holokausts nebija un joprojām nav vienīgais notikums žīdu tautas vēsturē, bieži vien Izraēlas iedzimtie žīdi uz bēģļiem/iebraucējiem no Eiropas skatījās ar neizpratni, piemēram, bāžot acīs, kālab šamie necīnījās, nepretojās utt.