Ok, skaidrs. Jā, ir balsis, kuras norāda uz Marksa bezmaz vai neslēpto sekularizēto jūdaismu (proletariāts kā izredzētā tauta, alas, jūdi Ēģiptes verdzībā, vēsturiskais determinisms, vēstures piepildījums revolūcijā utml), bet to uzskata par sekundāru un nesvarīgu faktoru, un, diemžēl, ļoti reti paceļ tēmu par kreiso ekstrēmistu un ļaundaru neproporcionāli lielo žīdiskuma koeficientu (PSRS politbiroju un dažādas institūcijas līdz Staļinam pārsvarā vadīja un kadri sastāvēja no žīdiem vai latviešiem), nacisti jau tieši žīdus vainoja boļševismā, ir pat tādas akadēmiskajā vidē izslēgtu vācu (!) vēsturnieku versijas, ka nacismu kā ideju tieši vadīja un radīja bailes no boļševiku revolūcijas zvērību analoga Vācijā (koncentrācijas nometnes esot nošpikotas no Ļeņina/Staļina). Par to, šķiet, vairāk runās un analizēs tikai tālā nākotnē. Es gan teiktu, ka tam ar žīdiskumu sakars ir tikai pastarpināts, jo sekularizēts jūdaisms, well, nav jūdaisms. Tāpat kā drausmīgā postWW2 big goverment labklājības valsts (sociāldemokrātija) ir sekularizēta kristiešu utopija. Ne velti savulaik ES dibināja un šobrīd vada partijas, kas seci nezkāpēc dēvēja par "kristīgajiem demokrātiem". Taču tas ir sekularizēts surogāts, atsvešinātība, nevis the real thing. Par to vainot jūdus vai kristiešus nav diez ko adekvāti.