vai tiešām man ir jāuzskaita visi tie daudzie, kaut vai primitīvo sugu piemēri, noteiktas uzvedības, kurās viņi jau zina, ko un cik daudz un kā tieši darīt/nedarīt, un ka tās lietas noteikti nevarēja "ieviesties laika gaitā" gēnos vai vienalga kur caur trial and error.

protams, piemērs jau no citas kategorijas, bet kaut vai tā pati kodolbumba. mums nav vajadzīgs vairākkārtējs trial and error, lai jau šobrīd z i n ā t u, ka potenciāls kodolkarš varētu būt pēdējais karš cilvēces kā sugas vēsturē. jā, mums ir divi (!) piemēri ar praktisku kodolbumbas izmantojumu pret civilo populāciju, bet vai tiešām tas kaut ko pasaka, ja reiz bija daudzi citi firebombing reisi Japānā, kuros gāja bojā pat vairāk cilvēku?