Nu, spried par sevi, es latviešus un krievus, pat ar visai līdzīgajām saknēm indoeiropiešu un somugru mikstrojumā vienmēr esmu uzskatījis par totāliem pretstatiem. Ja nu vienīgi čangaļi, viņiem gan nezkāpēc velk uz austrumiem un slāviem. Pārējie latvieši - vismaz vēsturiski, līdz okupācijai - no krieviskuma ir bijuši visai tālu, un kāpēc? - vācu faktors, visai tuvie ziemeļi, atkal somugru substrāts (lībieši), jūra, mežs utt.

Par vēsturi - katrā laikmetā vienmēr ir bijis kāds latvietis vai protolatvietis, vai viņu grupa, kuri situācijai pateikuši Nē. Krusta karos kaut vai Namejs - īstais, hronikā lasāmais stāsts ir iedvesmojoša lieta, ne tuvu nav sūdufilmai. Vai kuršu ķoniņi, Vidzemes leimaņi. Vai Vai jaunlatvieši. Vai strēlnieki. Vai leģionāri, vai mežabrāļi. Vai brāļu draudzes, kaugurieši. Vai latviešu izcelsmes uzņēmēji, kuri 17-18 gs. Rīgas apkārtnē cīnījās par savām tiesībām. Vai disidenti - visi šie stāsti ir par latviešiem, kuri against all odds ir darījuši kaut ko pretēji strāvai un deģenerācijai. Un tas paliek, un to atceras, parējie tārpi un līdēji paliek vēstures anonīmajā miglā.