Da kāds autisms, loģika parastā. Mums ir cilvji kas tic visādām nirvannām un pārējiem apsalūtiem un ir cilvji kas domā kā nenomirt. Pirmajiem ir labi un neko nevajag, otrajiem ir skudras pakaļā, viņiem protams pasākums var nesanākt (daudzos dažādos veidos) bet vispārīgā varbūtība apdzīvot nākotni viņiem ir drusku lielāka, nekā tiem garīgi perenniāli absolūti primordiālajiem nabas kasītājiem.