Leišu valodā joprojām plaši, neproblematizēti, politkorekti lieto "žydas", piemēram, "žydu kapine". Tāpat kā LV pirms kara un okupācijas. Un, ak, zēn, Lietuvā nacistu gados gāja bojā daudz vairāk žīdu. Man liekas, tā kā daudzi vadošie čekas un okupācijas režīma iedibinošo iestāžu lielie čiekuri bija žīdi (sk. jaunajos žīdu kapos aiz Sporta akadēmijas - vairums elites žīdu ir sarkanie mocītāji), varbūt tā viņiem bija kaut kāda valodas taktika. Negribētos domāt, ka Latvija tika vairāk sovjetizēta (arī ņūspīka ziņā) nekā Lietuva. No otras puses, rusifikācijas līmenis bija nesalīdzināmi augstāks, un tā kā krievu valodā pēc kara "žid, bļ*" - pat ar visu Staļina antisemītismu - ieguva pejoratīvu nozīmi, praksē laikam ieviesa abstraktāko "jevreij".

Latviešiem tas viss būtu risināms daudz vienkāršāk - normālos apstākļos pieņem labskanīgāko, vieglāk izrunājamāko un dabiskajam valodas ritumam un izrunai tuvāko formu, kas būtu "žīdi" (pat svešvārdos - skat, Īslande neiegājās, jo stulbi, tad nu atgriezās pie Islandes), jo, nu bāc, man grūti atrast kaut vienu latvieti, kam mēle nekultos un nevajadzētu ievilkt papildus elpu, lai pateiktu "ēbrejs". Valoda ir dabiska, kreisie un etno-imperiālistu maitas valodas dabiskumu vienmēr visos laikos ir gribējuši vardarbīgi pārrakstīt ar saviem kodiem, lai traucētu cilvēkiem domāt, just un izteikties skaidri un tieši.